Aktuālais Latvijas terminoloģijā

1999. g. 12. februārī notika LZA sēde «Aktuālais Latvijas terminoloģijā». Ar referātiem uzstājās: LZA īst. loc. V. Skujiņa «Terminoloģijas attīstības gaita un galvenās problēmas Latvijā» un Dr. dat. J. Borzovs «Vienotas elektroniskās terminu datu bāzes veidošana».

Diskusijā izteicās LZA īst. loc.: J. Ekmanis, J. Stradiņš, I. Lazovskis, A. Blinkena, LZA kor. loc.: V. Zariņš, V. Ivbulis, Tulkošanas un terminoloģijas centra direktore T. Kārkle un līdzstrādnieks Dr. V. Krugļevskis.

Sēdē piedalījās LZA Terminoloģijas komisijas locekļi, pārstāvji no Latvijas augstskolām (LU, RTU, LLU, Sporta akadēmijas), Tulkošanas un terminoloģijas centra, dažādu institūtu un institūciju pārstāvji un citi interesenti.

Sēdes dalībnieki tika iepazīstināti ar Internet datu bāzi (http://www.ttc.lv), kura izveidota LZA Terminoloģijas komisijas, Tulkošanas un terminoloģijas centra un Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta sadarbībā.

Visi klātesošie varēja aplūkot LZA Terminoloģijas komisijas 90. gados apstiprināto vai ar tās lēmumiem saskaņoto terminoloģijas vārdnīcu izstādi.

Sēdes lēmums:

Latvijā, attīstot tautsaimniecību un aktīvi integrējoties Eiropas Savienībā, arvien pieaug vienotas nacionālās terminoloģijas loma.

Astoņdesmit gados, kopš dažādu nozaru terminoloģijas izstrāde Latvijā ir Terminoloģijas komisijas (sākumā kā IM institūcijas, bet ar 1946. gadu kā LZA institūcijas) pārziņā, strādājot vairāk nekā 20 apakškomisijām, nozaru speciālisti ir radījuši daudznozaru terminu sistēmu, kas ir nacionālās terminoloģijas pamatfonds. LZA Terminoloģijas komisijas (LZA TK) pieredze sastatījumā ar starptautisko pieredzi ir teorētiski apkopota, ir aprakstīti terminu veidošanas principi un modeļi, kas noder par pamatu tālākai vienotas terminoloģijas attīstībai.

LZA TK, Tulkošanas un terminoloģijas centra un Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta sadarbībā ir uzsākta terminu bāzes veidošana, un vienotai lietošanai apstiprinātie 115 000 latviešu termini un to ekvivalenti citās valodās ir pieejami Internet tīklā (http://www.ttc.lv).

Pēdējos desmit gados, kopš Latvijā ir spēkā Valodu likums, ar LZA TK apstiprinājumu vai saskaņojumu ir publicētas vairāk nekā 40 tulkošanas un/vai skaidrojošās terminu vārdnīcas un ap 20 dažādu citu terminoloģiska rakstura materiālu (standartu, klasifikarotu u. tml.).

Diemžēl dažādu likumu un noteikumu nesaskaņotība un pretrunīgums, kā arī nepietiekamais finansējums ir ļāvis attīstīties dažām bīstamām tendencēm:

• ir apdraudēts terminoloģijas akceptēšanas vienotības princips valstī, jo, kaut gan saskaņā ar LR MK 1998. g. 28. aprīļa noteikumiem Nr. 156 saskaņota terminu sistēma ir jāveido un jāapstiprina LZA TK, taču pēc citiem normatīvajiem aktiem tādas tiesības ir arī Tulkošanas un terminoloģijas centram, kā arī Latvijas Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra tehniskajām komitejām u. c.;
• daudzas komercstruktūras ar nekur neakceptētu terminu vārdnīcām un terminoloģiska rakstura izdevumiem ievieš praksē tādus terminus, kas neatbilst latviešu nacionālās zinātniskās terminoloģijas izstrādes principiem un tradīcijām un kas grauj līdz šim izveidoto nacionālo terminu sistēmu.

Ievērojot iepriekš teikto, atzīstam par nepieciešamu Valdības līmenī paredzēt pasākumu kompleksu terminoloģijas jomas sakārtošanai Latvijā.

Šim nolūkam nepieciešams:

• izveidot darba grupu terminoloģijas nacionālās programmas izstrādei, pastiprinot normu par saistošu vienotas apstiprinātās terminoloģijas lietošanu praksē;
• finansiāli atbalstīt speciālistu grupas, kas iesaistās nozares terminoloģijas izstrādē, paredzot kā saistošu prasību šo darbu veikt sadarbībā ar LZA TK un izmantojot LZA TK publikācijas kā vienotās terminoloģijas pamatu;
• noteikt, ka vienotā terminoloģija konsekventi jālieto likumos, normatīvajos aktos, tehniskajā dokumentācijā, speciālajā un mācību literatūrā un ka presei, radio un televīzijai jāsekmē vienotās terminoloģijas izplatīšana;
• noteikt, ka reklāmas teksti publicējami tikai ar Valsts valodas centra pilnvarota valodas speciālista akceptu.

Pārpublicēts no laikraksta «Zinātnes Vēstnesis», 05 (171), 1999. gada 8. marts