Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
lv
virsjēdziens
Definīcija:
Jēdzienu sistēmas hierarhijā — secīgi augstāka līmeņa jēdziens salīdzinājumā ar apakšjēdzienu, piemēram, vispārīgāks jēdziens salīdzinājumā ar konkrētāku, ģints jēdziens salīdzinājumā ar sugas jēdzienu, veselā jēdziens salīdzinājumā ar daļas jēdzienu. Izvēloties virsjēdziena terminu, tajā cenšas ietvert virsjēdziena pazīmi, kas ir kopīga attiecīgajiem pakārtotajiem jēdzieniem, t. i., apakšjēdzieniem, piemēram, terminā lietvārds ietverta virsjēdziena pazīme, kas ir kopīga apakšjēdzienu terminiem sugasvārds un īpašvārds. à virsjēdziena pazīme; virsjēdziena termins
ru
родовое понятие
de
Oberbegriff
en
superordinate concept
Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
Apstiprināts: 01.01.2007.