Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
de
Entlehnung
en
borrowing
ru
заимствование
lv
aizgūšana
Definīcija:
Valodu saskares ietekmēts process, kurā vienas valodas vienība tiek pārņemta un pakāpeniski iekļaujas citas valodas struktūrā, pakļaujoties šīs citas valodas izrunas un rakstības noteikumiem un gramatikas likumiem. Aizgūti visbiežāk tiek vārdi, retāk — vārddaļas (piemēram, anti-, -āde latviešu valodā izmantotas vārdos antiviela, rainiāde), burti (f, h — latviešu valodā), vārda nozīme (vārdam pele — datorikā). Vārdus parasti aizgūst reizē ar jaunajām reālijām un jēdzieniem, un šo procesu sekmē tiešā mutvārdu saziņa, kā arī citās valodās rakstītā un lasītā literatūra, dokumenti, to tulkojumi u. tml. ◊ fonēmas aizgūšana; vārda aizgūšana; vāddarināšanas modeļa aizgūšana
Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
Apstiprināts: 01.01.2007.