Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
en
adverbial modifier
de
Adverbialbestimmung
ru
обстоятельство
lv
apstāklis
Definīcija:
Teikuma palīgloceklis, kas nosauc darbības apstākļus — vietu, laiku, veidu, mēru, cēloni, nolūku — vai izsaka pazīmes izpausmes veidu vai mēru. Apstāklis var būt pakārtots darbības vārdam, īpašības vārdam, apstākļa vārdam, un latviešu valodā tas parasti izteikts ar apstākļa vārdu, prievārdisku savienojumu vai lietvārda lokatīvu, piemēram, Vinnijs Pūks dzīvo mežā pie lielās priedes. Skrējām ļoti ātri. ◊ vietas apstāklis; laika apstāklis; nolūka apstāklis
Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
Apstiprināts: 01.01.2007.