Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
en
predicate
de
Satzaussage
Prädikat
ru
сказуемое
lv
izteicējs
Definīcija:
Teikuma virsloceklis, kas formas ziņā saistīts ar teikuma priekšmetu savstarpēja atkarīguma attieksmēs un kopā ar to veido teikuma gramatisko centru. Izteicējs nosauc teikuma priekšmeta darbību, stāvokli vai pazīmi, piemēram, Suņi rej. Nakts ir silta. ◊ sastata izteicējs (sk.); salikts izteicējs; nomināls izteicējs (sk.); verbāls izteicējs (sk.); adverbiāls izteicējs (sk.)
Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
Apstiprināts: 01.01.2007.