Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
en
neologism
coinage
de
Neubildung
Neologismus
ru
неологизм
lv
neoloģisms
jaunvārds
Definīcija:
Vārds, kas darināts, parasti, lai nosauktu pirms tam nepazīstamu vai ar svešas cilmes vārdu apzīmētu konkrētā laikā valodas lietojumā aktuālu jēdzienu. Katram laikposmam var būt savi raksturīgi jaunvārdi, piemēram, 19. gs. beigās jaunvārdi bija vēsture, burtnīca, zinātne, mūsdienās — datne, tiešraide, viedkarte, zibatmiņa, zīmols. Laika gaitā kādreizējie jaunvārdi vai nu saglabājas aktīvajā vārdu krājumā, zaudējot jaunvārda statusu (vēsture, burtnīca, zinātne), vai arī nonāk pasīvajā vārdu krājumā (kolhozs, sovhozs). Daļa jaunvārdu vispār nekļūst par valodas leksiskās sistēmas sastāvdaļu (lēneklis ‘bremze’, ierīks ‘aparāts’, jauddotne ‘spēkstacija’). Jaunvārdu avots ir arī rakstnieku oriģinālsacerējumi un tulkojumi, piemēram, Z. Skujiņa jaunvārdi vaļasprieks, tālrāde.
Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
Apstiprināts: 01.01.2007.