pakaļējs - Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls

Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.

Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.

Grupa: Valsts valodas centrs

Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas

en
back
de
hinterer (Vokal)
ru
задний
lv
pakaļējs
Definīcija:
Fonoloģijā — tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā izmantota mēles pakaļējā daļa. Viena no fonoloģiskajām šķīrējpazīmēm. Piemēram, latviešu valodā patskaņi ., . [o], ., ū [u] ir pakaļēji [+ pakaļēji]. Biežāk lietotajā bināro šķīrējpazīmju sistēmā arī patskaņus . [], ā [] uzskata par pakaļējiem, t. i., tie ir [+ pakaļēji].

Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.

Nozare:  Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas

Apstiprināts: 01.01.2007.

Veidosim 21. gadsimta latviešu valodu visi kopā.

Iesaisties terminrades procesā – iesaki, komentē, balso!

Iesaistīties terminradē